Pekina

 

Lai iepazītu Pekinu, noteikti veltiet šim pasākumam vairākas dienas, jo Ķīnas galvaspilsētā ir ļoti daudz interesantu vietu, ko apskatīt. Ikviens atradīs kaut ko sev piemērotu un aizraujošu – senās Pekinas gars jūtams pilīs un tempļos, savukārt, par modernu metropoli to padara debesskrāpji, tirdzniecības centri, klubi un Tjaņaņmeņas laukums. Ekskluzīvas viesnīcas netālu no tradicionālajiem hutongu rajoniņiem un, protams, vēl joprojām vispopulārākais transporta veids Ķīnā – velsosipēdi.

Pekina ir viena no pasaules vislielākajām pilsētām. Nosaukums Pekina (Beijing) nozīmē “Ziemeļu galvaspilsēta”. Tajā ir gandrīz 20 miljoni iedzīvotāju, un tā ir valsts administratīvais, politiskais, izglītības un kultūras centrs. Ķīnas galvaspilsētā ik uz soļa tradīcijas mijas ar moderno dzīvesveidu, un tā patiešām ir unikāla pilsēta. Vietējie restorāni piedāvā dažādus ķīniešu virtuves šedevrus, pilsētā var sajust tūkstošiem gadu senas vēstures elpu, parkos vērot Taiczi entuziastus, baudīt Pekinas operu ar akrobātu šoviem vai vakaros doties uz klubiem, kur ķīniešu jaunieši dejo rietumu mūzikas pavadībā. Pilsētas lepnums, protams, ir arhitektūra. Pekinā ir trīs veidu celtnes: imperatoru ēras pieminekļi, 50.-to, 60.-to un 70.-to gadu celtnes un ultra moderna arhitektūra. Ir tik daudz vietu un lietu, ar kurām ķīnieši lepojas, ka vienā apmeklējuma reizē visu tūkstoš gadu mantojumu nav iespējams apskatīt.

Aizliegtā pilsēta

Viena no interesantākajām vietām Pekinā ir Aizliegtā pilsēta (Gugong). Tā atrodas pasaulē lielākajā un vislabāk saglabātajā piļu kompleksā pasaulē. Leģenda vēsta, ka tajā ir 9999 istabas, un šo ēku miljons cilvēku cēla četrpadsmit gadus. Tās izrotāšanā un telpu apgleznošanā piedalījās 100 000 amatnieku un mākslinieku. Pils komplekss sastāv no 980 ēkām, un to ieskauj 8 metrus augsta siena, 6 metrus dziļš un 52 metrus plats aizsarggrāvis. Aizliegtās pilsētas platība ir apmēram 150 000 kvadrātmetru, augstās sienas aizsargāja imperatora ģimeni un tās galmu no ienaidniekiem. To mēdza dēvēt arī par Violeto aizliegto pilsētu. Šī krāsa simbolizēja imperatora varu un polārzvaigzni, kura ķīniešu kosmoloģijā apzīmē Visuma centru.

Aizliegtās pilsētas vēsture sākas 1406.gadā, kad imperators Džu Di, trešais Minu dinastijas imperators, sāka būvēt pili un pārcēla imperatora mītni no Naņdzjiņas uz Pekinu. Šī iemesla dēļ viņu iesauca par “Pekinas arhitektu”. Aizliegtās pilsētas būvniecība tika pabeigta 1420.gadā, un kopš tā laika 500 gadu ilgā periodā šeit valdījuši 24 imperatori no Minu un Cjinu dinastijām. Jāatzīmē, ka 17.gadsimta vidū mandžūru iebrukuma laikā liels daudzums ēku tika sagrautas, tāpēc pašlaik apskatāmās celtnes attiecas uz Cjinu dinastijas laiku. Aizliegtās pilsētās arhitektūrā daudzi motīvi atkārtojas trīs, piecas, septiņas un deviņas reizies. Tas saistīts ar ķīniešu iņ un jaņ elementu harmoniju. Jaņ – vīrišķais simbols, saistās ar imperatoru un nepāra ciparu kombinācijām. Aizliegtās pilsētas apskatei atvēliet pietiekoši daudz laika, jo tajā apkopoti vairāk nekā viens miljons priekšmetu un mākslas un amatniecības objektu. Galvenā ieeja Aizliegtajā pilsētā ved cauri Debesu Miera vārtiem. Un galvenie Aizliegtajā pilsētā apskatāmie arhitektūras objekti ir: Augstākās Harmonijas vārti, Augstākās Harmonijas pils, Ideālas Harmonijas pils, Debesu Skaidrības pils, Brīnišķā Prāta pils un Deviņu Pūķu siena.

Debesu templis

Debesu templis (Tian Tian) ir viens no lielākajiem Ķīnas tempļu kompleksiem. Senos laikos tajā aizlūdza par labu ražu nākamajā gadā. Tikai imperators kā Debesu dēls drīkstēja sarunāties ar dieviem cilvēku vārdā. Vienkāršajiem ļaudīm ieeja pilī bija liegta. Komplekss sastāv no vairākām daļām, kuras virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem ir savienotas ar Sarkano tiltu. Visnozīmīgākā vieta šajā kompleksā ir Debesu altāris, kurš veidots no koncentriskos apļos izvietotiem akmens bluķiem.

Vasaras pils

Plašā Vasaras pils (Yihe Yuan) apkārtne, saukta arī par Miera un Harmonijas dārzu, kalpoja kā atpūtas vieta Cjinu dinastijas imperatoriem laikā, kad Aizliegtajā pilsētā valdīja vasaras karstums. Pašreizējo izskatu pils ieguva 18.gadsimtā, kad imperators Cjaņluns to izbūvēja par godu savas mātes 60.dzimšanas dienai. Tomēr Vasaras pils visvairāk saistās ar imperatores Cisji vārdu, kura bija viena no visietekmīgākajām sievietēm imperiālās Ķīnas vēsturē un pārbūvēja pili pēc sagraušanas pat veselas 2 reizes – 1860. un 1902.gadā. Vasaras pils atrodas uz 290 hektāru liela zemes gabala, no kura ¾ aizņem ezers. Apkārtnei raksturīgi pils paviljoni, tempļi, pakalni un ūdens. Pavisam tur atrodami vairāk nekā 3000 dažādi arhitektūras objekti. Pazīstamākie no tiem: Laipnības un Ilgdzīvošanas paviljons, Tikumu un Harmonijas paviljons, Septiņpadsmit Arku tilts un Nefrīta Jostas tilts. Dārzs, kas ieskauj Vasaras pili, ir izcils ķīniešu ainavu arhitektūras paraugs, kurā viss ir izvietots noteiktā kārtībā, lai radītu patiesu harmoniju.

Tjaņaņmeņas laukums

Pašā Pekinas sirdī netālu no Debesu Miera skvēra atrodas Tjaņaņmeņas laukums. Tas ir viens no lielākajiem laukumiem pasaulē, un tajā vienlaicīgi var atrasties pat viens miljons cilvēku. Laukumu ieskauj sociālistiskā reālisma celtnes no 20.gadsimta 50.-jiem gadiem, laukuma ziemeļu daļā atrodas Debesu Miera skvērs, caur kuru var nokļūt Aizliegtajā pilsētā. Tjaņaņmeņas laukumā parasti notiek dažādi pasākumi un uzrunas tautai. Laukumā notiek dažādas demonstrācijas, piemēram, 1989.gada studentu demonstrācija. Laukumā atrodas divas ēkas: 1976.gadā celtais Mao Dzeduna mauzolejs un Nacionālais Ķīnas Vēstures muzejs. Mauzoleja priekšā atrodas piemineklis tautas varoņiem. Tas veidots no 10 ciļņiem, kuri atgādina par revolūcijas perioda notikumiem. Katru dienu rītausmā tiek pacelts Ķīnas valsts karogs, kuru atkal nolaiž pēc saulrieta.

Hutongas
Tradicionālas Pekinas būves ir hutongas. Tās ir senas, šauras pilsētas ieliņas, kuras parasti stiepjas virzienā no austrumiem uz rietumiem. Gar ielu malām ir četrstāvu mājas, kuras ieskauj vienu kopēju pagalmu. Vairums hutongu izzuda pēc Ķīnas Tautas republikas nodibināšanas, kad valsts koncentrējās uz modernu būvniecību. Tomēr pilsētā vēl joprojām var atrast tipiskas ķīniešu hutongas, kuras radušās 20.gadsimta sākumā.

Ko vēl vērts apskatīt?

Ja pēc svarīgāko arhitektūras objektu apskates jums vēl ir atlicis laiks, varat doties uz Pekinas operu, lai redzētu tradicionālu ķīniešu operas izrādi. Tā sastāv ne tikai no ārijām un dialogiem, bet arī no akrobātiskiem trikiem un cīņu demonstrējumiem. Varat apskatīt arī Veco Vasaras pili (Yuanming Yuan), Lielā Zvana templi, mošeju Vēršu ielā vai lielāko Daoistu templi Pekinā – Baltā Mākoņa templi. Pekina, protams, ir arī labs starts, lai dotos apskatīt Lielo Ķīnas mūri.